Dzīve pēc miglas. Nodoms. II daļa

DRAUGI RAKSTA

Nodoms jeb domforma ir tas, ko mēs formulējam sevī. Nodoms ir viss jaunais, kas vēl nav bijis mūsu dzīvēs. Mazos sīkumos, niansēs, mikrolīmenī. Turpinot iepriekšējo stāstu par nodomu vēlos padalīties ar to, kā es attīstīju nodoma raisīšanos sevī.

Reiz es biju neticoša sev, savām spējām un varēšanai, nezinoša par sava potenciāla iespējām un kur sevi pilnveidot. Plūdu pa dzīvi… kaut kur, bez kursa. Jā, tāds reiz bija stāsts par mani, jo ir daudz gadi pavadīti neziņā, lielā miglā jeb autopilotā pašai par sevi. Kamēr gulēju, es biju neapzinātībā.  Ar šo stāvokli biju uzlikusi rāmjus savai dzīvei un iespējām, pavisam neapzināti. Man bija šaurs redzesloks par iespējām vispār… līdz mirklim, kad es apņēmos sevi iepazīt. Tā sākās mans ceļojums pie sevis.

Biju pieradusi nospraust sev skaidrus detalizētus mērķus un uz tiem akli tiekties. Kad tos sasniedzu, pat neatskatījos atpakaļ, kā līdz tam nonācu, jo padomā bija jau nākamais mērķis. Un atkal tāpat ar nākamo. Visbiežāk šie mērķi bija ārēji materiāli labumi. Un kas tur slikts? Taču iekšējais gandarījums nevairojās. Izaicinājums sākās ar apzināšanos, ka varu tiekties arī citā virzienā – dziļāk sevī – pie sevis.

Ceļojums pie sevis

Un tad sākās mans ceļojums, apzināšanās par cita līmeņa mērķiem… un es tos vairs nesaucu par mērķiem, bet izaicinājumiem. Tad es apzinājos, ka pirms nodefinēju mērķi, tam ir kāda pamatdoma jeb apzināšanās, ko šis mērķis ienesīs manā dzīvē. Sāku iedziļināties tajā, kamdēļ šis mērķis ir aktuāls? Ko tas atnesīs man kā personībai. Vai apkārtējiem būs kāds ieguvums un kādas sekas manā dzīvē iestāsies ar tā īstenošanos. Apjautu, ka nospraužot kādu mērķi, tā cēlonis ir nodoms, kamdēļ mērķis man ir svarīgs. Ir teiciens – mērķis aiz mērķa. Mērķis ir kā nodoma sekas. Sākotnēji apzinu nodomu, ko radīt un ieviest dzīvē, tad – seko mērķis noteiktā termiņā ar visiem konkrētajiem mērķa “nosacījumiem”.

Šobrīd esmu sevī attīstījusi sajūtas, kad varu vadīt sevi citā enerģiskajā līmeni, kad vairs nav robežas – ne laikā, ne telpā. Apzinos vajadzību, izdzīvoju sajūtas, radu nodomu, uzdodu jautājumu un vēroju, kur būs pavediens tam, lai tas īstenotos. Radu nodomus nemateriālajā un sajūtu plāksnē, taču piedzīvoju tos materiālajā pasaulē. Ir sajūta, ka saplūst dimensijas. Mazliet sirreāli skan – taču tā tas strādā.

Soli pa solim

Sevī stiprinot nodoma uzplaukšanas spēku, neizpalikt bez vērošanas prakses. Taču bez rīcības un konkrētām darbībām nodoms paliek tikai domās jeb ideju līmenī. Tas īstenojas ar brīdi, kad ar savu uzmanību pievēršamies apstākļu sakritībām, lai pieņemtu to un integrētu savā dzīvē.

  • Godīgums pret sevi

Novērojumi raisa sajūtas, pēc tām ar domām radām nodomus, pēc kuriem reaģējam attiecīgo emociju vadīti. Šai ķēdei ir smalkas nianses. Apzinājos dziļi sevī, ka katrs nodoms ir kā ekspektācijas jeb gaidas. Ar gaidām uzmanīgi! Tām neattaisnojoties rodas vilšanās emocijas, kas izraisa iekšēju neapmierinātību. Neapmierinātības cēlonis var būt viens avots, taču esot neapmierinātības emocijās, enerģija ir regresā, tā iztukšo enerģijas trauku. Iztukšošanās notiek neapzināti un ārējā plānā iztukšotā enerģija rada augstas spriedzes neapmierinātības izpausmes, kas reizēm asimilējas kā dusmas. Bieži vien neapmierinātības avots ir neapzināts, bieži vien ieildzis un sens. Apvaldītas dusmas paliek sevī un tās dzīvo mūsos savu dzīvi. Izzinot šo dusmu avotu, kas manā gadījumā bija neapmierinātas gaidas jeb nodomu nerealizēšanās, es izpratu, kā to varu mainīt un radīt sev priekpilnu dzīvi.

  • Atvērtība

Izvēlējos būt atvērta jaunajam, apzināti izvēloties nestandarta ceļus un citus risinājumus. Trenēju sevi dažādībai. Ejot pa vienu un to pašu ceļu redzēsi tieši to pašu. Piedzīvosi to pašu. Sajutīsi to pašu. Gaidot, ka kāds ienāks tavā ceļā un dažādos to – ir viena dzīves pieeja. Es izvēlējos citu – pati radīt iespējas dažādībai – gāju pa blakus celiņu. Tur ieraudzīju ko citu. Svarīgi ir apzināties šo niansi, ka būt atvērtam citiem ceļiem, lai piedzīvotu jauno ir veids, kā fiziskajā plānā trenēt savu iekšējo prāta atvērtību. Jaunais paver plašākas iespējas. Tādēļ ierosinu būt atvērtam tam, kas vēl nav piedzīvots. Tur ir citas sajūtas, citi piedzīvojumi un notikumi, citi cilvēki. Savādāki.

Kā to trenēt? Braukt pa citu ceļu mājās vai iet pa citu ceļu uz galamērķi, ierastā ceļa vietā. Jā, šis ceļš var būt garāks un ilgāks, taču izaicināt sevi jaunajam ir vērts. Tādejādi attīstāt sevi citām sajūtām. Otrs veids – apzināti izvēlēties sev ierastās darbības darīt savādāk, citā secībā, piemēram, iet kafejnīcā sēdēt pie cita galdiņa ne pie sevis ierastā, vai arī iet pilnīgi uz citu kafejnīcu, ne ierasto u.t.t., šo tēmu var attīstīt plaši.  Svarīgākais – jūs darāt savādāk un vērojat savas sajūtas – cik atvērti esat tam, ko piedzīvojat. Ja jūtat milzu diskomfortu, tas ir rādītājs, ka šī ir jūsu attīstāmā zona.

  • Visam savs laiks

Viss notiek tieši tad, kad tam jānotiek. Tas nozīmē – nesteidzināt notikumus. Tā ir ļaušanās jeb uzticēšanās kā apstākļiem un notikumiem, tā cilvēkiem. Man šī bija ļoti grūti attīstāma prakse, jo esmu pēc dabas loģiska un ar izteiktu manieri kontrolēt. Tas ir visai traucējoši  kā man, tā iesaistītajām personām. Domājams, ka šo varēšu attīstīt visu savu dzīvi, tomēr uzlabojumi ir ievērojami, kopš pievērsos šai niansei sevī.

Mans nodoms bija – es ļaujos situācijām. Noformulēju to tā – attīstīt sevī kvalitāti mazāk ietekmēt un vairāk pielāgoties situācijām, nezaudējot savu mērķi un ļaujoties dabiskajam lietu plūdumam. Trenēju sevī elastību. Šis nu bija visizaicinošākais no pēdējā laika nodoma radītajiem izaicinājumiem. Es tiešām rūdīju savu raksturu, līdz atradu komfortu sevī, atpazīstot sakni jeb cēloņus vēlmei kontrolēt. Izzinot savas sajūtas, atklājot uzticēšanās un ļaušanās ieguvumus, tvēru situācijas un mirkļus, nevis radīju mākslīgi tos pati, kā līdz šim. Dzīvot pēc šāda principa ir ļoooti “jāpārkārto” sava domāšana. Tas nu tiesa.

Kad apņēmos šo sevī risināt, nāca dažādas situācijas, taču es katrā apzināti rīkojos savādāk, lai izslēgtu autopilotu un nerīkotos “pa vecam” kā pierastāk, lai būtu it kā “vieglāk”. Izaicināju sevi līdz pašiem pamatiem, tādejādi iepazinu sevi citādu, līdz ar to nostiprinot sevī vispatīkamāko sajūtu tajā mirklī, kad lietas notika pašas par sevi. Citas reizes piedzīvojot šo sajūtu zināju – jā, esmu uz sava attīstības ceļa, viss kārtojas tieši tā, kā tas paredzēts – īstajā vietā un laikā. Protams, arī te eksāmeni nāk ar dažādiem sarežģītības līmeņiem. Piemēram, situācija, kad esam sarunājuši doties uz kādu pasākumu noteiktā sastāvā pēc noteikta plāna, dienā, kad tas ir realizējams, tad pa elementiem sāk jukt šis plāns, taču apsolītais uzdevums ir jāizpilda, jo cilvēks galamērķī rēķinās ar mums un norunu. Notikumu virknējums prasa pilnīgu paļaušanos, prāta elastību un uzticēšanos sev, lai, saglabājot gandarījumu ( tas ir vissvarīgākais elements), mēs pasākumā nokļūtu un attaisnotu uz mums liktās cerības. Rezultāts bija brīnišķīgs, taču pilnīgi citādā izpildījumā nekā sākotnēji plānots.  Piedzīvojot šo, ļaušanās sajūta tika nostiprināta vēl pamatīgāk, lai gan iekšēji sākumā šķita, ka notikumi kārtojas uz pasākuma izgāšanās ceļa.

Vēl konkrēts piemērs, treniņam ar sevi. Gadās, ka vienā dienā, vienlaikus sakārtojās man svarīgi pasākumi vai notikumi, tā teikt – sadalies trijās daļās un visi būs laimīgi. Mācoties ļaušanos, iekšējo plūdumu un uzticēšanos pasaulei, palēnām sāk it kā vienlaicīgie pasākumi pārplānoties, un finālā sakārtojās tā, ka visi trīs svarīgie pasākumi ir apmeklējami un man atliek tikai dziļi elpot un baudīt, kā “lietas pašas kārtojās” man par labu. Protams, te es nerunāju par lielu publisku pasākumu pārcelšanu, tur cita enerģētika, taču mazie pasākumi, piemēram, sapulces, dzimšanas dienas, semināri, un tamlīdzīgi pasākumi sakārtojas, ja tas Tev ir labvēlīgs un izaugsmi nesošs.

  • Seku nezūdamības likums, dot – ņemt līdzsvars

Visbūtiskākā nianse ir novērot, cik daudz es atdodu enerģiju kādai aktivitātei, un apzināties cik tā dod atpakaļ. Vados pēc saviem novērojumiem, kur mani ved notikumi, jo nereti ieguldītais nāk atpakaļ pilnīgi pa citu kanālu, nekā es biju devusi un “gaidījusi”.  Svarīgi ir negaidīt… taču šī ir vistrauslākā no tēmām, kuru pat nevaru izskaidrot vārdos, jo šī nianse ir smalka. Te es Tev ieteiktu palasīt vairāk kādā dziļākā informācijas avotā, jo piedzīvoju, kā šī stīga strādā, taču neuzņemos to aprakstīt.

Savā nākošajā, noslēdzošajā stāstā par nodoma formulēšanu, labprāt padalīšos ar savām pārbaudītajām metodēm. Tās soli pa solim palīdzēja man attīstīt spēju ļauties, paļauties un  radīt savu dzīvi kādu to vēlos.  Tikmēr raksta I daļu lasi šeit.

Rudīte Nīcgale

Foto: https://mubi.com/hedgehog-in-the-fog


PAR AUTORI 

Es esmu pārliecinoša optimiste un entuziaste apgalvojumam, ka tad, kad mēs nodarbojamies ar to, kas mums patīk, mums nekad vairs dzīvē nenākas strādāt. Pēdējo dažu gadu laikā sapratu, kas mani aizrauj un iedvesmo, kas ir mans sirds darbs! Konsultēt, ieteikt, atbalstīt.  Esmu radoša, dalos ar savām zināšanām, esmu kustībā un mani aizrauj viss jaunais!

Mana pieredz Personāla atlases jomā 10+ gadus un prakse biznesa koučinga apmācību jomā 4+ gadus, šīs zināšanas apvienojot radīju konsultāciju telpu – VIP CV, lai sniegtu darba meklētājiem funkcionāli noderīgas zināšanas CV izstrādē.

Esmu radījusi konsultāciju telpu funkcionāliem darba meklējumiem VIP CV. Atbalstu darba meklētājus CV izstrādē. Tāpat sniedzu atbalstošas sarunas strādājošiem, kad iestājās regresa brīži darba dzīvē, piemēram – ir iekšējas svārstības – aiziet vai palikt esošajā vietā? – kā gūt iedvesmu esošajā vidē? – kā viegli aiziet no darba?

Vairāk informācijas www.facebook.com/VIPCV.LV un drīzumā topošajā weblapā – www.vipcv.lv

«

»

kādas ir tavas domas?

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Social media & sharing icons powered by UltimatelySocial