Zaļie smūtiji. Bagātīgs uzturvielu avots

ATSLODZEI IESAKU IZLASĪT

Pētot dažādu slimību cēloņus, esmu nonākusi pie secinājuma, ka zaļumi ir vissvarīgākais pārtikas produkts. Tā ir arī vienīgā produktu grupa, kas palīdz sagremot citus produktus un ir lielisks olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Tikai nepieciešams atrast veidu kā tos viegli un ar prieku uzņemt.

Kad mazās nātru un gārsas lapiņas sāk rotāt manu pagalmu, skaidri zinu, ka pavasaris ir klāt, un pavisam drīz taps zaļie smūtiji arī no nezālēm. Ar šo rakstu aizsākšu veselu zaļumu sēriju, kas ir viena no manām mīļākajām tēmām. Noteikti runāsim arī par ēdamajām nezālītēm un to uzturvērtību.

Mana pieredze ar zaļajiem smūtijiem aizsākās 2016. gada gavēņa laikā. Veselības nolūkos pieņēmu lēmumu veikt 10 dienu atslodzi uzturā lietojot tikai zaļos smūtijus. Tā bija neaizmirstama pieredze, kas mainīja mani, manu pašsajūtu, uzskatus par ēdienu un dzīvi kopumā. Kopš tā laika brokastīs labprāt lietoju blenderētus zaļumus, kā dienas vitamīnu devu.

Kāpēc tieši zaļie smūtiji?

Izrādās, ka burkānu un biešu lakstos ir daudz vairāk barības vielu nekā pašos dārzeņos. Protams, mums, labāk garšo saknes nekā laksti, jo tajās ir ievērojami vairāk cukurs un ūdens. Lakstus rūgtus padara barības vielu bagātība. Taču saknēs tikai 3 rādītāji ir augstāki nekā lapām: kalorijas, ogļhidrāti un cukurs. Piemēram, biešu lapās kalcija ir 7x vairāk nekā saknēs, bet A vitamīna – 192 reizes vairāk.

Zaļajiem augiem ir pārsteidzoši spēcīga uzbūve, to galvenā sastāvdaļa ir celuloze, kas ir visspēcīgākā molekulārā struktūra pasaulē. Zaļumos ir visvairāk vērtīgu barības vielu kā jebkurā citā pārtikas produktu grupā, taču tās visas tiek uzkrātas augu šūnās. Lai no šūnām iegūtu visas vērtīgās barības vielas, šūnu apvalki ir jāsasmalcina. Sakošļājot uzņemt šīs vērtīgās barības vielas, nav iespējams, jo mēs tos nesakošļājam līdz krēmveida konsistencei. Turklāt, lai sagremotu minerālvielas un vitamīnus, kuņģa sulai jābūt ļoti skābai – pH 1 vai 2.

Bez tā visa, zaļumi ir arī bagātīgs hlorofila avots, kas satur organismam tik ļoti nepieciešamo skābekli. Varētu teikt, ka tā ir saules enerģija ķīmiskā veidā. Uzņemot hlorofilu pietiekošā daudzumā mēs pabarojam savus iekšējos orgānus ar saules gaismu. Pat zinātnieki ir pierādījuši, ka nav gandrīz neviena slimība, pret kuru nevarētu cīnīties ar hlorofila palīdzību. Zaļie smūtiji ir ideāls veids, kā hlorofilu uzņemt maksimālā devā.

Labie ogļhidrāti

Vārds ogļhidrāti agrāk manām ausīm skanēja kā bieds, jo saistījās tikai ar baltmaizes batonu vai makaroniem. Tomēr interesējoties par zaļumiem guvu apstiprinājumu, ka visas uzturvielas ir svarīgas un manam organismam nepieciešamas, tikai augi māk saules gaismu pārvērst ogļhidrātos. Saules gaismas ietekmē tie ražo ogļhidrātus, kas veicina jaunu dzinumu un sakņu attīstību, bet pats svarīgākais – tie veido jaunas lapas, jo tieši lapās rodas ogļhidrāti. Tieši tāpēc lapu masa vienmēr ir lielāka nekā pārējā auga daļu masa. Te vēl jāpiebilst, ka zaļumi nav dārzeņi, tie arī nesatur cieti.

Olbaltumvielu pārpilnība

Pirms es pati uzsāku zaļo kokteiļu eksperimentu, manu prātu visvairāk nodarbināja tas, vai es ar zaļajām lapām uzņemšu pietiekošā daudzumā olbaltumvielas. Tad nu meklēju informāciju, pētīju, lasīju un salīdzināju. Atklāju sev patiešām ko jaunu un vērtīgu. Katras olbaltumvielas molekula sastāv no aminoskābju ķēdes, kuras tiek uzņemtas ar pārtiku. Kā norāda Dienvidoeregonas universitātes profesore, zaļumu pētniece un grāmatas “Zaļā dzīve” autore Viktorija Butenko, ir saliktās olbaltumvielas, kuras ir gaļā, zivī, piena produktos u.c. un ir atsevišķas aminoskābes, kuras atrodamas augļos, dārzeņos un it īpaši zaļumos.

  • Atsevišķas aminoskābes. Organismam, veidojot olbaltumvielas no zaļumos esošajām aminoskābēm, ir jāstrādā un jānopūlas krietni mazāk, nekā tad, kad tiek uzņemtas jau gatavas, garas olbaltumvielu molekulas. Turklāt tas veidojas pēc pilnīgi sveša parauga no pavisam atšķirīga radījuma, piemēram, liellopa vai vistas.
  • Saliktās olbaltumvielas. Organismam būs smagi jāstrādā, lai izveidotu nevainojamu olbaltumvielu molekulu no kāda cita organisma molekulām, kuras sastāv no pilnīgi atšķirīgām aminoskābju kombinācijām. Turklāt organisms visticamāk uzņems arī daudz nevajadzīgu daļiņu, kuras ir grūti sagremojamas. Šīs daļiņas ļoti ilgi peldēs pa Tavu asinsriti kā atkritumi, izraisot alerģijas, ādas iekaisumus vai citas veselības problēmas.

Tātad es secināju, ka zaļumos ir ļoti daudz augstas klases olbaltumvielu, kuras pat zālēdājiem dzīvniekiem spēj veidot muskuļus. Diemžēl jāatzīst, ka visas auga daļas (saknes, kātus, ziedus, dzinumus, lapas) ieskaitot kategorijā „dārzeņi” un, pieņemot, ka tiem ir vienādas īpašības, var izdarīt kļūdainus secinājumus, ka zaļumi ir nabadzīgs olbaltumvielu avots.

Kopumā varu teikt, ka zaļumu daudzveidība spēj mūs nodrošināt ar olbaltumvielām. Ja uzturā pastāvīgi tiek iekļauti zaļumi, arī visas nepieciešamās aminoskābes tiks bagātīgi uzņemtas. Viens no varenākajiem olbaltumvielu avotiem ir kāposts, taču pie smūtija tas pārlieku lielā daudzumā var radīt ļoti asu garšu, tāpēc eksperimentē iesākumā ar pāris kāposta lapām. Ja tomēr liekas, ka enerģijas ir par maz, smūtijam vari pievienot olbaltumvielu pulveri. Kādreiz izmantoju Herbalife pulveri.

Burvju sūklis – šķiedrvielas

Viens no pasaulē slavenākajiem uztura speciālistiem Dr. Bernards Džensens apgalvo:

Jebkurai organisma attīrīšanas programmai jāsākas ar resno zarnu!

Šķiedrvielu uzņemšanas galvenais mērķis ir izvadīšana. Cilvēka ķermenis ir veidots tik brīnumaini, ka gandrīz visi toksīni no jebkuras ķermeņa daļas, ieskaitot miljoniem šūnu, katru dienu nonāk cilvēka notekcaurulē – resnajā zarnā. Un, atkārtošos vēlreiz, arī imunitāte sākas zarnās! Viktorijas Butenko atzīmē, ka ir divi galvenie šķiedrvielu veidi: ūdenī šķīstošās un ūdenī nešķīstošās.

  • Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas ir sastopamas augļos, pupās, zirņos, auzās un it īpaši salvijas sēklās. Gelam līdzīgā konsistence uzlabo zarnu trakta kustību, palielinot apjomu resnajā zarnā. Tās tievajā zarnā piesaista holesterolu un izvada to no organisma. Piemēram, viena no ūdenī šķīstošo šķiedrvielu sastāvdaļām ir pektīns, kas sastopams ābolos un guarāns, ko uzņemam ar auzām, pākšaugiem un mango, palēnina cukura uzsūkšanos asinīs no mūsu apēstās pārtikas, tā samazinot diabēta risku.
  • Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas galvenokārt ir sastopamas zaļumos, mizās, riekstos, sēklās, pupās un graudu apvalkos. Mikroskopā šīs šķiedrvielas patiešām izskatās pēc sūkļa un katra to daļiņa var uzsūkt toksīnus, kuru ir daudz reižu vairāk nekā pašu šķiedrvielu. Tās satver toksīnus un izvada tos no organisma tieši tualetes podā. Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas ir daudz labākas par jebkuru sūkli, jo spēj noturēt toksīnu daudzumu, kas ir vairākas reizes lielāks par pašām.

Šķiedrvielu deficīta sekas

Toksīni nerodas tikai no gaisa, ko elpojam, nesagremotās pārtikas, smago metālu un pesticīdu uzņemšanas. Liels daudzums toksīnu rodas no mūsu pašu ķermeņa atmirušajām šūnām. Tie ir apmēram 30-40 kg mirušu šūnu gadā, kas būtu jāizvada no organisma. Ja tā nenotiek, mūsu ķermeņa mirušās šūnas var kļūt par vistoksiskākajiem atkritumiem, jo uzreiz sāk trūdēt. Ja neuzņemam pietiekošā daudzumā šķiedrvielu, mūsu āda ir pirmā, kas mēģina pārņemt izvadīšanas darbu. Kad mūsu zarnu trakts ir piesārņots, organisms mēģina izdalīt vairāk gļotu caur acīm, degunu un kaklu, mēs sākam vairāk svīst. Tēlaini izsakoties, izvadīšanai tiek izmantoti visi iespējamie kanāli, taču tas ir mēģinājums izgrūst atkritumus pa logu, nevis pa durvīm. Uzņemot pietiekamu daudzumu ūdenī nešķīstošo šķiedrvielu, mēs atslēdzam durvis, lai izvadītu no mūsu organisma toksīnus vieglā un vēlamā ceļā.

Tieši šī iemesla dēļ zaļie kokteiļi ir daudz vērtīgāki par sulām, jo tajos saglabājam visvērtīgākās augu daļiņas, neizmetot tās komposta kaudzē. Taisot kokteiļus, izmantoju gan mizas, gan sēklas, gan serdes, kas ir fantastisks šķiedrvielu avots. Lielisks papildinājums katrai ēdienreizei ir linsēklas, kuras satur ļoti daudz ūdenī šķīstošu (14%) un nešķīstošu (12%) šķiedrvielu – 2 pilnas karotes satur 6 g šķiedrvielu. Tās noteikti vajadzētu lietot svaigi maltas, lai sašķeltu cieto apvalku un gūtu vislielāko labumu no uzturvielām.

Ņemot vērā to, ka uzņemtajam šķiedrvielu daudzumam ir jāuzsūc un jāizvada ārā vairāki kilogrami organisma atkritumu, vidējā dienas deva būtu no 30-70 gramiem šķiedrvielu. Pavisam precīzi tā ir puse no ķermeņa svara.

Varētu teikt, ka nepietiekama šķiedrvielu uzņemšana ir galvenais novecošanās cēlonis. Šķiedrvielas patiešām ir „burvju sūklis”, kas izvada no organisma toksīnus, un ļauj mums izskatīties jauneklīgākiem, justies kustīgākiem, lustīgākiem un piepilda mūs ar dzīvības enerģiju.

Vērtīgi zināt!

Nepilnīgu uzturvielu deficīts organismā ne tikai ietekmē veselību un imunitāti, bet arī ievērojami izmaina cilvēka dzīves uztveri, sajūtas un uzvedību. Tieši šis ir faktors, kas būtiski ietekmē mūsu emocijas, atmiņu, garastāvokli, spēju mācīties, kā arī miegu. Tāpēc, lai iegūtu maksimālu labumu no mūsu dabas veltēm es izmantoju jaudīgu blenderi, kas sagatavo maltīti ideālā konsistencē.

Lai izdodas atrast savu labāko organismam nepieciešamo uzturvielu gūšanas avotu un veidu!

Anita ✸

Foto: simplegreensmoothies.com

«

»

what do you think?

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Wordpress Social Share Plugin powered by Ultimatelysocial